namamāte
namamāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Mājasmāte.
PiemēriLaipna namamāte.
2.Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē.
PiemēriUz sieviešu pleciem.. gulstas arī grūtais namamātes darbs, tā saucamais mājas solis.
Avoti: 5. sējums