namamāte
namamāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Mājasmāte.
PiemēriLaipna namamāte.
- Laipna namamāte.
- Namamātes pienākumi.
- ..ciemiņiem tūlīt iznāca pretī pats namatēvs ar namamāti, laipni apsveikdami un gaidītos ciemiņus saņemdami.
- ..namamāte, sadusmota par mūsu pārmērīgo [spēles] kaislību, atņēma mums visas spuldzes un sveces.
- pārn. Atvadoties no Kazahijas, man gribējās teikt namatēviem un namamātēm pateicības vārdus.
2.Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē.
PiemēriUz sieviešu pleciem.. gulstas arī grūtais namamātes darbs, tā saucamais mājas solis.
- Uz sieviešu pleciem.. gulstas arī grūtais namamātes darbs, tā saucamais mājas solis.
- ..daudzas namamātes atturas no to [kolrābju] pirkšanas, jo nezina, kā šis dārzājs izlietojams.
- ..gadu gaitā Ināra kļuvusi laba namamāte. Rudeņos viņas pagrabā rindojas burkas ar konservētiem dārzeņiem, kompotiem, ievārījumiem.
- sal. Viņa kā īsta namamāte pēc visiem noteikumiem sāka gatavot vakariņas.
Avoti: 5. sējums