kumulēties
kumulēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.
1.med. Krāties organismā, arī vidē (par atkārtoti lietotām, parasti zāļu, vielām).
PiemēriJāatceras, ka broma preparāti kumulējas..
- Jāatceras, ka broma preparāti kumulējas..
- Dažos gadījumos pesticīdi ātri izzūd no augsnes, ūdens, graudiem un citiem objektiem, turpretim citos gadījumos tie ne tikai saglabājas ilgāku laiku, bet arī uzkrājas, tas ir, kumulējas.
2.fiz. Koncentrēties noteiktā virzienā (par enerģiju).
PiemēriEksplozijas enerģija kumulējas.
- Eksplozijas enerģija kumulējas.
Avoti: 4. sējums