kundzene
kundzene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; novec.
1.Kundze2.
PiemēriUn cik viņi [studenti] galanti izturas pret tautietēm! It kā šīs lauku meitas būtu kādas smalkas kundzenes.
- Un cik viņi [studenti] galanti izturas pret tautietēm! It kā šīs lauku meitas būtu kādas smalkas kundzenes.
- Klinta gribētu ātrāk.. noraust to [naudu] atvilktnē, bet tēvs būs dusmīgs - tādu nevērību pret mantu! Kas tevi par kundzēni pasaulē laidis, ka tu neproti cilvēka sviedrus cienīt?
- Reizēm gan līdz Salgailei atklīda valodas, ka klostera priekšnieku Veiskalnē neaizturot vis slimā kāja, bet turienes jautrā dzīve, kurai.. nodevies priekšnieka brālis Rūdolfs līdz ar sievu un vieglprātīgām kundzenēm.
2.Kundze1.
PiemēriPriecinot skatītājus ar sava temperamenta atraisīto dinamiku, aktrise neaizmirsa atgādināt, ka šīs [viņas tēlotās] kalpones ir gudras, saprātīgas, daudzējādā ziņā pārākas par savām izlutinātajām kundzenēm.
- Priecinot skatītājus ar sava temperamenta atraisīto dinamiku, aktrise neaizmirsa atgādināt, ka šīs [viņas tēlotās] kalpones ir gudras, saprātīgas, daudzējādā ziņā pārākas par savām izlutinātajām kundzenēm.
3.Dzīvesbiedre.
PiemēriPievakarēs gar bastioniem sākusies lielā promenāde: Rīgas pilsoņi ar kundzenēm un meitām pastaigājušies pa vaļņa plato uzbērumu.
- Pievakarēs gar bastioniem sākusies lielā promenāde: Rīgas pilsoņi ar kundzenēm un meitām pastaigājušies pa vaļņa plato uzbērumu.
Avoti: 4. sējums