kundze
kundze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.neakt. Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto) antagonistisku šķiru sabiedrība. (Saimniecības, uzņēmuma u. tml.) īpašniece.
PiemēriDienēt pie kundzes.
- Dienēt pie kundzes.
2.neakt. Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
PiemēriSmalka kundze.
- Smalka kundze.
- «Nu, Valentīna jau to [lepnas kāzas] ir arī pelnījusi,» glaimodamas trieca paēdušās un omulīgās kundzes.
3.neakt. Uzrunas forma (runājot ar, parasti precēta, sievieti). Cieņas izteikšanas forma.
PiemēriCienījamā kundze!
- Cienījamā kundze!
- Skolotājas kundze!
- Rīga sievietes uzrunāja par dāmām, kundzēm vai jaunkundzēm, to es, iebraucēja [no laukiem], skaidri zināju..
- ..saimniece - Ebars viņu godāja par kundzi, un viņai tas patika - šķita gados krietni jaunāka..
3.1.savienojumā ar uzvārdu vīriešu vai sieviešu dzimtē vai savienojumā ar vārdu
Piemēri«Jūs ļoti labi zināt, Pētersona kundze, ka joki nav mana stiprā puse.»
- «Jūs ļoti labi zināt, Pētersona kundze, ka joki nav mana stiprā puse.»
- «Edītes kundze, paskatieties uz to rudo ķēvi,» Zandarts pieskārās savas dāmas elkonim.
4.neakt. Dzīvesbiedre.
Piemēri«Visur likumi un likumi, un visus tie likumi aizsargā!..» pukojās lielas viesnīcas īpašnieka Atvagas kundze.
- «Visur likumi un likumi, un visus tie likumi aizsargā!..» pukojās lielas viesnīcas īpašnieka Atvagas kundze.
- Profesora kundze bija [vīra] vēstulei pievienojusi zīmīti..
- «Mīļais draugs! Vispirms saņemiet visa laba vēlējumus pasāktajā gadā sev, kundzei un meitai.»
Avoti: 4. sējums