kumurs
kumurs -a, v.; pareti
1.Neliels ieapaļš veidojums. Arī čemurs3.
PiemēriGar ūdens malu, kur vāļājās izskaloto jūras zāļu kumuri, klaiņoja cilvēki.
- Gar ūdens malu, kur vāļājās izskaloto jūras zāļu kumuri, klaiņoja cilvēki.
- Pret pirmo Nē Atduras jauna dvēsele, Kā skrejošs kuģis ar grūdienu Pret paslēptu koraļļu kumuru.
- Meži rūca, meži šņāca, bites gāja kumuriem.
1.1.Izcilnis, nelīdzenums.
PiemēriBruģa kumuri.
- Bruģa kumuri.
2.parasti lok.: kumurā, apst. nozīmē Tā, ka ir saliecies, savilcies. Čokurā.
PiemēriŠis kakts pieder viņam. Un arī tā brīnišķīgā labā būtne [sieva], kas, kumurā savilkušies, viņpus sienas pa miegam smeldzīgi kunkst...
- Šis kakts pieder viņam. Un arī tā brīnišķīgā labā būtne [sieva], kas, kumurā savilkušies, viņpus sienas pa miegam smeldzīgi kunkst...
Avoti: 4. sējums