poss
poss -a, v.
Izkaltēta, smalki saberzta (parasti bērza) piepe, kurā ar šķiltavu kramu iešķiļ dzirksteli.
PiemēriPa priedulāju [Mārcis] aizvilkās līdz veco dzirnavu sūneklim, salauza tur bērzu piepes, izžāvēja uz rijas krāsns un pagatavoja posus, lai karavīriem, mežā būtu kur uguni piešķilt.
- Pa priedulāju [Mārcis] aizvilkās līdz veco dzirnavu sūneklim, salauza tur bērzu piepes, izžāvēja uz rijas krāsns un pagatavoja posus, lai karavīriem, mežā būtu kur uguni piešķilt.
- Mironim, kas dzīvodams pīpojis, lika pagalvī pīpi, posu..
- sal. Sūnas starp baļķiem sapresēsies, sažūs sausas un vieglas kā poss, ko lietoja senajās šķiltavās.
- sal. ..uz tirgu ved [stādus] un nedēļām tur, kamēr kāds iedomājas nopirkt. Tad saknītes gan izkalst kā poss, kas tur vairs par audzēju.
Avoti: 6-2. sējums