Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
postaža
postaža -as, s.
1.Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās. Tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas, graušanas.
PiemēriKara postaža.
1.1.Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
PiemēriIstabas stūrī gulēja tukša, apgāzta dzelzs gulta, tai pāri pārsviesta bērna gultiņa.. Istaba piemētāta saplēstām grāmatām. Pie sienas pakārtajā spogulī kāds ietriecis ar smagu priekšmetu. Pāris krēslu, nolauztām kājām, nomesti sienmalē. Atstātā postaža it kā ņirgājās par cilvēkiem..
Avoti: 6-2. sējums