posties
posties pošos, posies, pošas, pag. posos; refl.
1.Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
PiemēriPosties svētkiem.
Stabili vārdu savienojumiPosties pie miera.
1.1.Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
PiemēriPosties līdzi tēvam.
1.2.pārn. Izturēties noteiktā veidā purns kādas darbības (par dzīvniekiem).
PiemēriVasarai līdzi aizlido gājputni. Pirmās pošas projām garkājes dzērves.
2.Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
PiemēriMāte nu lika meitenei tūlīt posties: nomazgāties, sapīt cieši bizes.. Atvēlēja vilkt svētdienas drēbes, siet jauno rožaino lakatiņu..
Avoti: 6-2. sējums