postīgums
postīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → postīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKara postīgums.
- Kara postīgums.
- Ilgstoša sausuma postīgums.
- Kaitēkļu postīgums.
2.Vispārināta īpašība → postīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVairākkārtīgi tādiem [īgnuma] stāvokļiem atkārtojoties, atkarība no baudas līdzekļa kļūst tik spēcīga, ka īstenībā mums jau ir darīšana ar narkomāniju visā tās postīgumā.
- Vairākkārtīgi tādiem [īgnuma] stāvokļiem atkārtojoties, atkarība no baudas līdzekļa kļūst tik spēcīga, ka īstenībā mums jau ir darīšana ar narkomāniju visā tās postīgumā.
Avoti: 6-2. sējums