postīt
postīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās.
PiemēriPāri Cēsīm brāzās kari, to postīja ugunsgrēki - 1671. gadā pilsēta nodega līdz pamatiem.
1.1.intrans.
PiemēriIebrūk vāci Daugavgrīvā, Posta, laupa, slepkavo.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
PiemēriPostīt purvus.
2.Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) — par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
PiemēriPlūdi posta sējumus.
2.1.intrans.
Piemēri..Ik dārzam uzklūp saule kā bez prāta, Kož, svilina un posta.
2.2.Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot).
PiemēriPostīt sabiedrisko īpašumu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
PiemēriPirms revolūcijas tādas drausmīgas slimības kā trahoma un dilonis postīja gan drīz katru burjatu ģimeni.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
PiemēriPostīt kokus.
4.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības).
PiemēriPostīt draudzību.
4.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iecere) nav realizējams.
PiemēriPostīt nodomus.
4.2.Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
PiemēriPostīt dzīves kārtību.
Avoti: 6-2. sējums