piemilzt

piemilzt parasti 3. pers., -milst, pag. -milza; intrans.

1.Pietūkt (piemēram, rodoties zemādas sastrutojumam, iekaisumam) – par ķermeņa daļām.

PiemēriSadurtais pirksts piemilzis.

Sadurtais pirksts piemilzis.
..saimniecei kāja piemilzusi kā bluķis un deg vienās ugunīs, ka skaidri un gaiši redzams - tā būs roze.
..tēvs ar piemilzušu seju gulēja nesamaņā..
..deniņos piemilst dzīslas no spēja asins pieplūduma.
pārn. Svešais vīrs.. nolika uz krēsla piemilzušo portfeli..

1.1.pārn. Ievērojami palielināties apjomā (par mākoņiem).

Piemēri..[vējš] smags un valguma pilns, grūti pūš no vakariem, dzīdams pa priekšu piemilzušus mākoņus.

..[vējš] smags un valguma pilns, grūti pūš no vakariem, dzīdams pa priekšu piemilzušus mākoņus.
..pāri koku galotnēm traucas piemilzusi lietus mākoņi.

1.2.pārn. Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) – par telpu, apkārtni.

PiemēriTagad rija līdz pat augšai, līdz ārdiem piemilst ar skalu atgaismu.

Avoti: 6-2. sējums