Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzvīterot
uzvīterot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
PiemēriTā [bezdelīga] pašaudījās uz vienu, uz otru pusi, uzvīteroja un pielidoja pie strazdu būrīša..
Avoti: 8. sējums