Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jaunava
jaunava -as, s.
Jauna, neprecējusies sieviete.
Piemēri..meitene nezinot pieauga par jaunavu ar viņas ilgām un tieksmēm.
  • ..meitene nezinot pieauga par jaunavu ar viņas ilgām un tieksmēm.
  • Ozolu Mirdza, tolaik vēl skolas meitene, tagad izaugusi par slaidu, skaistu jaunavu.
  • «No mūsu kursa studentēm,» meitene noskuma, «visas jau izgājušas pie vīra, es vienīgā esmu palikusi jaunavās.»
Avoti: 4. sējums