Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jaunbagātnieks
jaunbagātnieks -a, v.
jaunbagātniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; kāp.
Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību un cenšas iekļūt lielburžuāzijas aprindās.
PiemēriViņi [gleznu viltotāji] sekmīgi muļķoja pārmērīgi turīgos.. jaunbagātniekus, kuri alka no jauna iegūtos kapitālus papildināt ar personiskām senu gleznu galerijām.
Avoti: 4. sējums