Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jaundarinājums
-a, v.
Tikko vai nesen valodā izveidots darinājums (piemēram, vārds).
PiemēriRakstnieki atbilstoši saviem mākslinieciskiem nolūkiem darbos var izlietot ne tikai novecojušus vārdus, bet arī ieviest jaundarinājumus - neoloģismus.
Avoti: