Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jauneklīgums
jauneklīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → jauneklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKlausos, klausos un domāju - no kurienes šim vīram tāda dedzība, tāds jauneklīgums?
Avoti: 4. sējums