Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jaunība
jaunība -as, s.; parasti vsk.
1.Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
PiemēriJaunības gadi.
1.1.pārn. Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai).
Piemēri..bagāta radošām idejām bija revolūcijas jaunība..
Stabili vārdu savienojumiOtrā jaunība.
Avoti: 4. sējums