jaunība
jaunība -as, s.; parasti vsk.
1.Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
PiemēriJaunības gadi.
- Jaunības gadi.
- Jaunības draugs.
- Jaunības spars.
- Jaunības sapņi.
- Bezrūpīga jaunība.
- Apmēram 14 gadu vecumā cilvēka mūžā iestājas pārejas posms no bērnības uz jaunību.
- Cilvēka mūža ritums liekas dabisks un gluds, ja to novēro no malas. Tad jaunību nomaina brieduma gadi un brieduma gadus vecums..
1.1.pārn. Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai).
Piemēri..bagāta radošām idejām bija revolūcijas jaunība..
- ..bagāta radošām idejām bija revolūcijas jaunība..
- Pašreiz aviācija pārdzīvo savu jaunību, tās pilnīgs uzplaukums būs nākotnē.
- Sarakstīta grāmatiņa par Juri Alunānu, kārta tagad atmiņām par latviešu teātra jaunības laiku.
Stabili vārdu savienojumiOtrā jaunība.
- Otrā jaunība — 1. Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.2. Saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots.
Avoti: 4. sējums