Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jauniegūts
jauniegūts -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas tikko vai nesen ir iegūts.
PiemēriJauniegūti draugi.
1.1.Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts.
Piemēri..veco Kārklu pieņēma ekipāžās.. jauniegūto kuģu pārvešanai [no ārzemēm].
Avoti: 4. sējums