Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jauneklīgs
jauneklīgs -ais; s. -a, -ā
jauneklīgi apst.
1.Raksturīgs jaunam cilvēkam.
PiemēriŠaura, jauneklīga seja, bet jau ar stīvo atbildības rievu gludajā pierē..
1.1.Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
Piemēri..iet aiz arkla jauneklīgais, spēka pilnais Andrs..
1.2.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriJauneklīgi smiekli.
Avoti: 4. sējums