Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jaunekle
-es, dsk. ģen. -ļu, s.; novec.
Jauniete.
Piemēri«Tu trīsi?» viņš jautāja, manīdams, ka jaunekles roka drebēja kā apses lapa.
Avoti: