valnis
valnis -ļņa, v.
1.Garens, samērā augsts (kāda materiāla, piemēram, zemes) uzbērums, uzbiezinājums.
PiemēriPilskalna zemes valnis.
- Pilskalna zemes valnis.
- Cietokšņa valnis.
- Zemes valnis gar izraktā grāvja malu.
- Pretuguns valnis.
- Bende: Kaut nu parādījusies kāda nodaļa karakalpu! Bet tie slaisti nolīguši, ka kausies tikai uz vaļņiem.
- No saraktā sniega lejas pusē iznāca īsts valnis, un atraktais ceļš vilkās kā milzīga vaga baltajā, plašajā līdzenumā.
- pārn. Pļavas un tīrumi, no visām pusēm iežogoti ar mežu valni zilganu, pār kuru guļ balti mākoņu ozoli.
1.1.ģeogr. Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un akumulējot (uzkrājot) nogulumus.
PiemēriPiegultnes valnis.
- Piegultnes valnis.
- Pauguraine aptver Madonas-Trepes vaļņa spilgtāko posmu ar dažāda lieluma pauguriem..
2.pareti Valnītis2.
PiemēriKājās āva īsas, baltas vilnas zeķes ar rakstainiem vaļņiem..
- Kājās āva īsas, baltas vilnas zeķes ar rakstainiem vaļņiem..
Avoti: 8. sējums