uzsvars
uzsvars -a, v.
1.Izcēlums (piemēram, domai, formas elementam runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
Piemēri«Vai mums pietiks naudas?» - «Gluži tukšā jau mēs neesam,» māte sacīja ar zīmīgu uzsvaru.
Stabili vārdu savienojumiSalikt uzsvarus (arī akcentus).
2.val. Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk). Šī izcēluma grafiskais apzīmējums. Akcents (1).
PiemēriVārda uzsvara galvenā funkcija latviešu valodā ir runas plūsmā nodalīt vienu vārdu no otra.
Stabili vārdu savienojumiLikt uzsvaru (arī akcentu).
2.1.Vārda izcēlums (vārdu grupā, teikumā u. tml.).
PiemēriPirmajā pantā ir divi teikumi, divi posmi. Pirmā posma galvenais loģiskais akcents ir uz vārdu «maizniekiem», kas atskaņots ar vārdu «strēlniekiem», uz kura galvenais uzsvars panta otrā posmā. Tā atskaņas cieši sasaista panta daļas, izceļot domu.
2.2.mūz. Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
PiemēriRitmiskais uzsvars.
Avoti: 8. sējums