rietēt2
rietēt parasti 3. pers., riet, pag. rietēja; intrans.
1.Pildīties ar pienu (par tesmeni). Rasties tesmenī (par pienu).
PiemēriGovs tesmenis riet.
- Govs tesmenis riet.
- Piens riet.
1.1.Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
PiemēriRiet govs rītā, Riet vakarā..
- Riet govs rītā, Riet vakarā..
2.Rasties acīs (par asarām).
PiemēriAsariņas rietēt riet.
- Asariņas rietēt riet.
Avoti: 6-2. sējums