rietēt2
rietēt parasti 3. pers., riet, pag. rietēja; intrans.
1.Pildīties ar pienu (par tesmeni). Rasties tesmenī (par pienu).
PiemēriGovs tesmenis riet.
1.1.Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
PiemēriRiet govs rītā, Riet vakarā..
2.Rasties acīs (par asarām).
PiemēriAsariņas rietēt riet.
Avoti: 6-2. sējums