riet
riet reju, rej, rej, pag. rēju; intrans.
1.Radīt raksturīgas, samērā īslaicīgas balss skaņas (parasti par suni).
PiemēriStrazdiņos sacēlās supu kņada, varēja dzirdēt, ka lielais, pie klēts pie ķēdētais Pakans plēsās un raustīja ķēdes, rēja kaukdams un dusmās aizraudamies..
Stabili vārdu savienojumiJau kapsētas suņi rej (kādam).
1.1.pārn. Radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem).
Piemēri..kauca lielgabali, rēja ložmetēji, mežs stenēja..
1.2.pārn.; sar. Ļoti skaļi, strupi runāt (parasti dusmās).
PiemēriPie.. [aktrises] balss plūdenajām intonādjām pieradušo skatītāju pārsteidza strupais runas veids, kad Lizalka, mūžam ar visu neapmierināta, rēja uz cilvēkiem gluži kā suns.
1.3.trans.
PiemēriViņa [Smalko Anna] atmeta galvu un aiziedama nokāsējās, viņai viena alga, pilnīgi viena alga, ko tāda pusgraudniece [Osiene] rej pakaļ.
Stabili vārdu savienojumiRejošs klepus.
Avoti: 6-2. sējums