Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rieties
rieties rejos, rejies, rejas, pag. rējos; refl.
1.Riet vienam uz otru, citam uz citu (par suņiem).
PiemēriKaimiņu suņi rejas.
1.1.pārn.; sar. Strīdēties, runājot skali, strupi.
PiemēriKur divi rejas, tur trešais rij.
Avoti: 6-2. sējums