Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rieteklis
rieteklis -ļa, v.; poēt.
Vakarzvaigzne.
PiemēriMēness, pusē pieaudzis, laida savu gaismu caur mākoņiem kā caur miglas tīklu. Arī dažas retas zvaigznītes, to starpā rieteklis, iededzās kā liesmiņas aiz klīstošiem padebešiem.
Avoti: 6-2. sējums