Paplašinātā meklēšana

Meklējam riet.

Atrasts vārdos (105):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (833):

(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
Jurģu (arī Jura) diena 23. aprīlis, kad pāriet uz citu nomas vai darba vietu.
aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
aizļipot Aizskriet (parasti par zaķi). Aizļinkāt.
aizļinkāt Aizskriet (parasti par zaķi). Aizļipot.
noskriet Aizskriet (uz kurieni, kur u. tml.).
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti. Attiecīgais lomu ampluā.
noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
klimstēt Apnicīgi riet.
Saiet kopā Apprecēties (ar kādu). Uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
sariet Apriet, parasti stipri.
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku).
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
Mest cilpu (arī cilpas) Ar līkumu iet, skriet, braukt. ..
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
sliept Ātrā gaitā iet, arī skriet.
Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
riksis Ātri (skriet).
aizcilpot Ātri aiziet, aizskriet (par cilvēku).
aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
aizdiebt Ātri aizskriet. _imperf._ Diebt prom. Ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlobt Ātri aizskriet. Arī aizbēgt.
apmesties Ātri apiet, apskriet (ap ko, kam apkārt).
aplobt Ātri apskriet (ap ko, kam apkārt).
aplobt Ātri apskriet (vairākas vai visas vietas).
aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) - par cilvēku.
atlingot Ātri atnākt, atskriet
atcilpot Ātri atnākt, atskriet (par cilvēku).
atrikšot Ātri atskriet (par cilvēku).
atdiebt Ātri atskriet šurp. _imperf._ Diebt šurp. Ātri atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atlobt Ātri atskriet.
ielingot Ātri ieiet, ienākt, ieskriet.
ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
ielobt Ātri ieskriet (kur iekšā). Arī iebēgt.
lēkšot Ātri iet, arī skriet.
sperties Ātri iet, arī skriet. Spert (5).
spert Ātri iet, arī skriet. Sperties (3).
sukāt Ātri iet, skriet, arī braukt.
šķīt Ātri iet, skriet, braukt.
lingot Ātri iet, skriet.
Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Ātri iet, skriet.
Ļaut (arī dot) kājām vaļu Ātri iet, skriet.
Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Ātri iet, skriet.
Dot kājām ziņu (arī vaļu) Ātri iet, skriet.
izlingot Ātri iziet, iznākt, izskriet.
izlēkšot Ātri iziet, izskriet.
izrikšot Ātri izskriet (par cilvēku).
izlobt Ātri izskriet. Arī izbēgt.
nolēkšot Ātri noiet, nonākt, arī noskriet.
nocilpot Ātri noiet, nonākt, noskriet (par cilvēku).
nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nolingot Ātri noiet, nonākt, noskriet.
nolikties Ātri noskriet (lejā).
norikšot Ātri noskriet (par cilvēku).
nolobt Ātri noskriet.
aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizskriet.
aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties. Aizskriet.
pacilpot Ātri paiet, paskriet (par cilvēku).
pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
pārlingot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko).
pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
pārlikties Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārlobt Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārrikšot Ātri pārskriet (par cilvēku).
pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
pārlobt Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
pārlikt Ātri pārskriet.
parikšot Ātri paskriet (par cilvēku).
palobt Ātri paskriet. Arī pabēgt.
pierikšot Ātri pieskriet (par cilvēku).
pielobt Ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
rikšot Ātri skriet (par cilvēkiem).
likt Ātri skriet.
miegt Ātri skriet.
lobt Ātri skriet. Arī bēgt.
Locīt kājas Ātri skriet. Arī dejot.
uzlingot Ātri uziet, uznākt, uzskriet.
uzšauties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
uzmesties Ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzsperties Ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt. _imperf._ Drāzties prom.
apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp. _imperf._ Drāzties šurp.
iedrāzties Ātri, steigā ieskriet (kur iekšā).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet cauri (kam), caur (ko).
nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt.
pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1).
drāzties Ātri, steigā skriet.
drāzt Ātri, steigā skriet. Drāzties.
nesties Ātri, steigā skriet. Drāzties.
aizjozt Ātri, strauji aizskriet. _imperf._ Jozt prom. Ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u.tml.).
apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atjozt Ātri, strauji atskriet šurp. _imperf._ Jozt šurp. Ātri, strauji atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
izjozt Ātri, strauji izskriet cauri (kam), caur (ko).
nojozt Ātri, strauji noskriet, arī noiet, nonākt.
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko).
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pajozt Ātri, strauji paskriet, arī paiet, panākt.
piejozt Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt.
jozt Ātri, strauji skriet, arī iet, steigties.
uzjozt Ātri, strauji uzskriet.
aizdiegt Ātri, veikli aizskriet, arī aizbēgt. _imperf._ Diegt prom. Ātri skrienot, nokļūt (.kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
atdiegt Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt šurp. _imperf._ Diegt šurp. Ātri, veikli atskriet, arī atbēgt (kur, pie kā u. tml.).
iediegt Ātri, veikli ieskriet, arī iebēgt (kur iekšā).
izdiegt Ātri, veikli izskriet, arī izbēgt.
pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (pāri kam, pār ko).
padiegt Ātri, veikli paskriet.
piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
diegt Ātri, veikli skriet.
uzdiegt Ātri, veikli uzskriet.
nodiegt Ātri, veikli, arī bēgot noskriet.
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet. Ātri braukt.
izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt.
nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet. Ātri nobraukt.
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet. Arī ātri uzbraukt.
atrieties Atriet.
atbizot Atskriet (par cilvēku).
atļipot Atskriet (parasti par zaķi). Atļinkāt.
atļinkāt Atskriet (parasti par zaķi). Atļipot.
atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
Arktiskais laiks Aukstā klimata fāze Ziemeļrietumeiropā pēdējā apledojuma beigās.
uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
noaulekšot Aulekšos noskriet.
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
vakarblāzma Blāzma, kas rodas, saulei rietot. Vakara blāzma.
kazaks Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
sargasi Brūnaļģu ģints, kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas. Šīs ģints aļģes.
maltusisms Buržuāziska teorija, pēc kuras darbaļaužu nabadzība kapitālisma apstākļos izriet no absolūtās pārapdzīvotības likuma darbības.
krēslot Būt krēslainam (parasti pēc saulrieta). Iestāties krēslai (1).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
Cik (arī ko) kājas nes Cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
Cik (arī ko) kājas nes Cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi.
izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
nocilpot Cilpojot noskriet (par dzīvniekiem).
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem).
uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
kazaks Cilvēks, kam patīk iet, skriet, rīkot.
vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds.
darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks. Krietns, centīgs strādnieks.
lando Četrvietīga kariete ar atsedzamu augšdaļu.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
pāreja Darbība --> pāriet (4).
pāreja Darbība --> pāriet (5).
skriešana Darbība --> skriet.
skreja Darbība, process --> skriet (1).
skreja Darbība, process --> skriet (2).
skreja Darbība, process --> skriet (3).
skreja Darbība, process --> skriet (4).
skreja Darbība, process --> skriet (6).
skreja Darbība, process --> skriet (7).
skrējējs Darītājs --> skriet.
skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
Dāmu deja Deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
novakare Dienas beigu posms ap saules rietu.
dienvidvakari Dienvidrietumi.
dienvidrietenis Dienvidrietumu vējš.
launadzis Dienvidu, arī dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
iedipināt Dipinot ieiet, ienākt, arī ieskriet (kur iekšā).
izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzdipināt Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet.
pārejams Divd. --> pāriet (1).
pārejošs Divd. --> pāriet.
pāris Divi dejotāji - vīrietis un sieviete.
senjors Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis (zemēs, kur runā spāņu valodā).
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis.
laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Braukt, skriet, ātri iet.
Vīriešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
potence Dzimumspēja (vīrietim).
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Genotips.
Dzīvot (arī būt, palikt) puisī Dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
Salonu lauva Elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
Salonu lauva Elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
luterticīgs Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterietis, luterānis.
luterānis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs. Luterietis.
supermenis Fiziski sevišķi spēcīgs, izveicīgs vīrietis.
spēkavīrs Fiziski spēcīgs vīrietis.
Spēka vīrs Fiziski spēcīgs vīrietis. Spēkavīrs.
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
tētuks Gados vecāks vīrietis. Arī tēvs (2).
tēvs Gados vecāks vīrietis. Arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
vecvīrs Gados vecs, arī pieredzējis vīrietis.
vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakara gaisma.
Vakara gaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu. Vakargaisma.
blāzma Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot).
nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.).
konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām. Arī tikumīgs.
Rietumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
Rietumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
pederasts Homoseksuāls vīrietis.
Sapņu princis Iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
Sapņu princis Iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
ieriest Ierietēt (1).
ierieties Iesākt riet un tūlīt apklust.
aizrieties Iesākt riet un tūlīt apklust. _biežāk_ Ierieties.
iebizot Ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
ieļipot Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi. Ieļinkāt.
ieļinkāt Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi. Ieļipot.
iediebt Ieskriet, parasti ātri (kur iekšā).
Iet gulēt reizē (arī līdz) ar vistām Iet gulēt ļoti agri, līdz ar saules rietu.
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
šļakatot Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.). Šļakāt (2).
šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.). Šļakatot (2).
tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem).
vicot Iet, skriet, parasti ātri.
šļūkt Iet, skriet.
klankšķēt Ilgāku laiku riet.
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
noskrieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam).
iztecēties Ilgāku laiku, daudz iet, skriet teciņus.
noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
izrieties Ilgāku laiku, daudz riet.
izskrieties Ilgāku laiku, daudz skriet.
saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet. Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
vankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni). Kvankšķēt.
kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni). Kvekšķēt.
reja Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet.
trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
romāns Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
rējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet.
nogrimt Izbeigties (par laikposmu). Saulei norietot, izbeigties (par dienu).
izgaist Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.).
nogrimt Izbeigties, pāriet (par psihisku stāvokli).
iziet Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām).
izplūst Iziet, iznākt, izskriet (parasti par daudziem).
krēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta. Viegla krēsla.
vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta. Vakara krēsla.
Palocīt (arī izlocīt) kājas Izkustēties no miera stāvokļa. Paieties, paskrieties. Arī padejot.
Pasaules brūtgāns Izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs.
kundziņš Izlutināts, slinks vīrietis.
izbizot Izskriet (par cilvēku).
izdiebt Izskriet (parasti ātri).
izļipot Izskriet (parasti par zaķi). Izļinkāt.
izļinkāt Izskriet (parasti par zaķi). Izļipot.
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.).
meitene Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim.
bāleliņš Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).
dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
jaunkungs Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
jauneklis Jauns, neprecējies vīrietis.
jaunkungs Jauns, neprecējies vīrietis.
pienapuika Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis.
uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
puika Kādā cilvēku grupā labi iekļāvies, ieredzēts vīrietis.
Ģeogrāfiskais garums Kādas vielas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
Ģeogrāfiskais garums Kādas vietas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
puskariete Kariete ar vienu asi.
vārīt Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
Darāmā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
pakrēslot Kļūt krēslainākam (parasti pēc saulrieta).
proletarizēties Kļūt par proletārieti (1).
sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
blāzmot Kļūt, būt gaišam (saulei vai mēnesim lecot vai rietot).
sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta). Kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
Sadzīves komēdija Komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
Sadzīves komēdijas Komēdijas, kuru darbība risinās ikdienas apstākļos un kuru konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
krietnība Krietnums.
lāgs Krietnums. Derīgums, labums.
buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
kundziņš Labi ģērbies vīrietis (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, no rīta līdz vakaram.
Polārā diena Laika posms polārajos apgabalos, kad saule nenoriet.
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu. Laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
nakts Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam.
Polārā diena Laikposms polārajos apgabalos, kad saule nenoriet.
lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
rančo Lauku mājas (Latīņamerikā). Lopkopības ferma (Amerikas Savienoto Valstu rietumos).
nolēkšot Lēkšiem noskriet (parasti par dzīvniekiem). Lēkšiem nojāt.
uzlēkšot Lēkšiem uzskriet (par dzīvniekiem).
pārslāt Lempīgi, kājas velkot, pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (uz kurieni, pie kā, kur).
pārvilkties Lēnā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
Nolaisties ceļos (arī uz ceļiem) Lēni pāriet balstā uz ceļgaliem.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
Lībiskais dialekts Lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
Vecais zēns (arī puika) Lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
tik Lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitu, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
Tāds un tāds Lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko (parasti runā) nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
Tā un tā Lieto, lai norādītu uz ko (parasti runā) tieši nenosauktu, kas izriet no konteksta vai situācijas.
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
tēvs Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku vīrieti, arī dzīvesbiedru vai runājot par viņu.
pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
Dancināt kumeļu Likt kumeļam skriet aplī.
Dancināt kumeļu Likt skriet aplī.
nolīkumot Līkumojot noiet, noskriet, nobraukt.
ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
sarkasms Ļauns, dzēlīgs izsmiekls, kas izriet no naida, sašutuma, nicinājuma.
mūdzis Ļauns, nekrietns cilvēks.
ņirgas Ļauns, nekrietns izsmiekls, izzobojums.
Tā, ka kājas pie zemes nemetas Ļoti ātri (iet, skriet).
Tā, ka kājas pie zemes nemetas Ļoti ātri (iet, skriet).
Kā vēja nests Ļoti ātri (parasti skriet).
Kā vēja nests Ļoti ātri (parasti skriet).
Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
Tā, ka nejūt zemi zem kājām Ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
iešauties Ļoti ātri ieskriet (kur iekšā).
izjoņot Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas). Ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
aizjoņot Ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties, aizskriet.
Skriet (arī laist) ko kājas (arī nagi) nes Ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
joņot Ļoti ātri skriet. Traukties.
ņirbināt Ļoti ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, skriet.
impozants Ļoti iespaidīgs (ar savu ārietni, apjomu, arī spēku).
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks. Arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
Krama vīrs Ļoti spēcīgs, izturīgs vīrietis.
paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no paša mākslinieka personības.
mantojums Manta, kas pēc tās īpašnieka nāves pāriet cita valdījumā (īpašumā), lietojumā un rīcībā.
pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība. Ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt.
pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
nešpetnība Nekrietna, ļauna izturēšanās, rīcība, runa.
krauklis Nekrietns cilvēks.
nekrietnelis Nekrietns cilvēks.
nejēdzīgs Nekrietns, ļauns (piemēram, par darbību, rīcību).
Maitas gabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks? maitasgabals.
maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks.
maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks. Maitas gabals.
ragulops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedigs cilvēks.
lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks. Netīrs, nevīžīgs cilvēks.
cūcība Nelietīga, zemiska rīcība. Nekrietnība, nejēdzība.
riebeklība Nelietīga, zemiska rīcība. Nekrietnība, nejēdzība.
cūcīgs Nelietīgs, zemisks. Nekrietns.
puisietis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
puisis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
Puiša cilvēks Neprecējies vīrietis.
Puiša cilvēks Neprecējies vīrietis.
cūka Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks.
ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem).
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
ļēpot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem). Ļēpot (1).
noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem).
noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem). Noļēpot.
pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem). Pārlēpot.
pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem. Pieļēpot [1].
uzļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem).
uzļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem). Uzļēpot.
pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
tenterēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet, skriet.
pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pārtuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām pāriet, pārnākt.
kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.).
Sabiedriskais darbs No cilvēku esamības sabiedriskā veida izrietošā, ar sabiedrisko darba dalīšanu saistītā cilvēka lietderīgās darbības forma.
pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas) pāriet, izbeidzas.
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi).
nodipināt Noiet, nonākt, arī noskriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
novicot Noiet, noskriet, parasti ātri.
nenorietošs Nol. divd. --> norietēt.
nepārejams Nol. divd. --> pāriet.
nepārejošs Nol. divd. --> pāriet.
nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
toties Norāda uz (kā) pretstatu, kas izriet no salīdzinājuma.
noiet Norietēt (parasti par sauli).
noiets Noriets.
nobizoties Noskraidīties, noskrieties (par cilvēku).
nobizot Noskriet (par cilvēku).
nodiebt Noskriet (parasti ātri).
noļipot Noskriet (parasti par zaķi). Noļinkāt.
noļinkāt Noskriet (parasti par zaķi). Noļipot.
Izskriet no sliedēm Noskriet no sliedēm.
Izskriet no sliedēm Noskriet no sliedēm.
nomesties Noskriet, ātri noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
nobizot Noskriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm).
nolaisties Nosteigties, noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.).
secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
starporbīta Orbīta, no kuras kosmiskais lidaparāts pāriet uz stacionāro orbītu.
Nelabojams (arī zvērināts) vecpuisis Padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
Zvērināts (arī nelabojams) vecpuisis Padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
Izkustināt kājas Paiet, paskriet kādu gabalu. Arī padejot.
Izkustināt kājas Paiet, paskriet kādu gabalu. Arī padejot.
Izlocīt kājas Paieties, paskrieties. Arī izdejoties.
Izlocīt kājas Paieties, paskrieties. Arī izdejoties.
griezties Pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laika posmu, laika apstākļiem.
proletarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par proletārieti (1).
nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi «j» un «v» pāriet patskanī.
pārvietot Panākt, ka (parasti maļ dzīvnieks) pāriet (uz citu mītni, uzturēšanās vietu).
kristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
pārskriet Pārāk daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, nogurdināt, pārpūlēt (to).
priekšroka Pārākums pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma Dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
mitriķis Parasti savienojumā «spēka mitriķis»: spēcīgs vīrietis.
pariet Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) riet.
paskriet Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) skriet.
pāraugt Pāriet (8).
pagriezties Pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laikposmu, laikapstākļiem.
novākties Pāriet ar visām mantām dzīvot, strādāt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
pārkristalizēties Pāriet citā, kristāliskā stāvoklī (par vielu).
Pāriet (arī nonākt) citās rokās Pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.).
kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī (par vielu).
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
Mesties no vienas galējības otrā Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
adverbializēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras apstākļa vārdos.
substantivizēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos. Substantivēties.
substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos. Substantivizēties.
pamosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī.
uzmosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī. Pamosties (1).
dīgt Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām).
relaksēt Pāriet no nelīdzsvara stāvokļa līdzsvara stāvoklī.
vokalizēties Pāriet patskanī (par līdzskaņiem "j" un "v").
Krist galējībās Pāriet savā rīcībā, uzskatos no viena viedokļa uz citu - pilnīgi pretēju viedokli.
iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) - par organisma īpašībām.
ieiet Pāriet vienam otrā (par laika posmiem).
vārīties Pariet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības. Pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām. Arī pasliktināties.
pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (pāri kam, pār ko).
cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem (par dzīvniekiem). Skriet (loku lokiem).
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēku.
pabizot Paskraidīt, paskriet (par cilvēku).
paskrieties Paskriet (1).
padiebt Paskriet (parasti ātri).
palaist Paskriet, ātri paiet (parasti noteiktā veidā) - par dzīvniekiem.
aizmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) aiziet, arī aizskriet. _imperf._ Manīties prom. Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizlavīties.
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ).
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Atlavīties.
piemanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielavīties.
aizlavīties Paslepus aiziet, aizskriet. _imperf._ Lavīties prom. Paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
atlavīties Paslepus atnākt, atskriet šurp. _imperf._ Lavīties šurp. Paslepus atnākt, atskriet (kur, pie kā u. tml.).
nošmaukt Paslepus noiet, nonākt, noskriet, arī nobēgt lejā, nost, gar (ko).
pamatkapitāls Pastāvīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pakāpeniski, vairāku ražošanas periodu laikā pāriet uz ražojamām precēm un kura naudas formā pa daļām atgriežas atpakaļ pie kapitālista pēc preču realizācijas.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1): stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (1).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (3).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (4).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (5).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (6).
skrējums Paveikta darbība, rezultāts --> skriet (7).
palaist Pavirzīties (parasti braukšus, jāšus, kur, kādā virzienā u. tml.). Pavirzīties noteiktā veidā (parasti braukšus, jāšus). Paskriet, ātri paiet.
aiziet Pazust, pāriet (par parādībām, kas saistītas ar atsevišķa indivīda dzīvi, ar viņa pārdzīvojumiem).
izcelties Pēkšņi izlidot, izskriet (par dzīvniekiem).
piedāvāties Piedāvāt sevi vīrietim (par sievieti).
atnākt Piedzimt (parasti par dzīvniekiem). Atskriet.
vesterns Piedzīvojumu filmas žanrs, kurš izveidojās Ziemeļamerikas rietumu štatos 19. gadsimta beigās un kurā sākotnēji tēlota kovboju dzīve. Šāda žanra filma.
piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā). Ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku). Piestāties (1).
piestāties Pieiet, pieskriet un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā). Piestāt (1).
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
sers Pieklājības forma, ko lieto (nepievienojot vārdu), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
pans Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
misters Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
mesjē Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā franču valodā).
senjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
kavaljero Pieklājības forma, uzrunājot spāņu vīrieti.
dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm). Dāmas pavadonis, aizsargātājs.
placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties. Rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
pārvīrietiskoties Pielīdzināties vīrietim (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
pieriest Pierietēt (1).
pieriesties Pierietēt (3). Pietecēt [1] (2).
pieļipot Pieskriet (parasti par zaķi). Pieļinkāt.
pieļinkāt Pieskriet (parasti par zaķi). Pieļipot.
mauri Pireneju pussalas un Āfrikas ziemeļrietumu daļas musulmaņi (viduslaikos). Šīs musulmaņu grupas piederīgais.
skarabejs Plākšņtaustekleņu dzimtas liela (no 2 līdz 4 centimetriem gara) vabole (Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumos).
josla Plaša, termiski atšķirīga zemeslodes virsmas daļa, kas stiepjas no rietumiem uz austrumiem.
pārlieties Plūstoši pāriet (citā) - piemēram, par melodiju, melodiskām skaņām.
klabeklis Pļāpīgs vīrietis.
nosacījums Prasība, noteikums, kas izriet no kādas vajadzības, nepieciešamības.
Precēts ģimenes cilvēks Precējies vīrietis, retāk precējusies sieviete
Ģimenes (arī precēts) cilvēks Precējies vīrietis, retāk precēta sieviete.
Precēts (arī ģimenes) cilvēks Precējies vīrietis, retāk precēta sieviete.
Vest sievu mājā (arī mājās) Precēties (par vīrieti).
Vest sievu mājā (arī mājās) Precēties (par vīrieti).
Vest sievu mājā (arī mājās, retāk sētā) Precēties (par vīrieti).
vīrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu. Dzīvesbiedrs.
dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu. Vīrs.
sievinieks Precēts vīrietis.
strīds Pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām (darījumiem, līgumiem u. tml.).
derglis Pretīgs, nekrietns cilvēks.
pāreja Process --> pāriet (7).
noriets Process, rezultāts --> norietēt (1).
pāreja Process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet (8).
zellis Puisis, jauns vīrietis.
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kuras veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis). Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku. Tēvocis.
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
bāleliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
epikūrisks Raksturīgs epikūrietim (1) vai epikūrismam (1).
epikūrisks Raksturīgs epikūrietim (2) vai epikūrismam (2).
rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm (parasti Rietumeiropai), to iedzīvotājiem.
Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
noriet Riet un pārstāt riet (uz ko). Apriet.
rietumzemes Rietumvalstis. Arī rietumi (2).
Aplaist riksi Rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
Aplaist riksi Rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
norikšot Rikšojot, rikšiem noskriet.
parikšot Rikšojot, rikšiem paskriet.
pierikšot Rikšojot, rikšiem pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzrikšot Rikšojot, rikšiem uzskriet.
Vāveres ritenis Rotējoša cilindrveida ierīce, kas rada nebrīvē dzīvojošām vāverēm iespēju skriet, kustoties šādas ierīces iekšienē.
platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa. Šīs varietātes lapsa.
altruistisks Saistīts ar altruismu, tāds, kas izriet no altruisma. Tāds, kas pauž altruismu. Nesavtīgs, pašaizliedzīgs.
vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs. Tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
vīrietisks Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs. Vīrišķīgs (1).
Kungs kas kungs Saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti.
Adāma kostīma Saka par kailu vīrieti.
Ādama uzvalkā Saka par kailu vīrieti.
Kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) Saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
Spēcīgs kā lācis Saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
Stiprs kā lācis Saka par stipru, liela auguma cilvēku. parasti vīrieti.
Viens otram (kā) radīti Saka par vīrieti un sievieti, kas ir labi piemēroti viens otram.
Papēži niez Saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet.
Papēži niez Saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet.
Saule pavakarē (arī pavakarā) Saka, ja saule tuvojas rietam.
Saule pavakarē (arī pavakarā) Saka, ja Saule tuvojas rietam.
Mesties (arī laisties) skriet Sākt skriet.
startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
labs Samērā apjomīgs, liels. Krietns (2).
izdzist Satumst, pāriet vakarā (par dienu).
saulriets Saules riets.
norietis Saulrietenis.
saulesriets Saulriets.
morganātisks Savienojumā «morganātiska laulība»: laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kartes privilēģijas (feodālismā).
pārdoties Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) nodot draugus, līdzcilvēkus, pāriet pretinieka pusē.
frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
latīņi Senās itāļu ciltis (Vidusitālijas rietumdaļā Lacijā ar Romas pilsētu centrā).
semīti Senas rautas Āzijas dienvidrietumu daļā, Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (piemēram, asīrieši, feniķieši, arābi, sīrieši, ebreji).
mīļākā Sieviete, ar kuru vīrietim kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā.
zefīrs Silts, viegls (parasti rietumu) vējš.
Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
Kušanas siltums Siltuma daudzums, kas jāpievada vielai, lai tā pārietu no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
kust Siltuma un spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā.
bizot Skraidīt, skriet (par cilvēku).
apskriet Skrienot aizsteigties priekšā, pārspēt kādu skriešanā. Noskriet.
apskriet Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Skriet apkārt.
atskriet Skrienot atkļūt šurp. _imperf._ Skriet šurp. Skrienot atklāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
aizskriet Skrienot attālināties. _imperf._ Skriet prom.
atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Skriet nost (sānis, atpakaļ).
paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Skriet nelielu attālumu, neilgu laiku.
diebt Skriet (parasti ātri).
ļipot Skriet (parasti par zaķi). Ļinkāt.
ļinkāt Skriet (parasti par zaķi). Ļipot.
stiept Skriet (parasti, pārvarot šķēršļus).
stiepties Skriet (parasti, pārvarot šķēršļus). Stiept (5).
noskriet Skriet (visu laikposmu) un pabeigt skriet.
aulekšot Skriet aulekšos (parasti par zirgu).
lēkšot Skriet lēkšiem (parasti par dzīvniekiem).
Mest cilpu (arī cilpas) Skriet loku lokiem (parasti par dzīvniekiem).
Skriet (tā), ka papēži zib Skriet ļoti ātri.
bēgt Skriet prom (vairoties no sekotājiem, vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
noskriet Skriet un pabeigt skriet (parasti sacensībās).
rikšot Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
laist Skriet, ātri iet (par dzīvniekiem).
Laist (arī skriet) ko kājas (arī nagi) nes Skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
Laist, ko māk, arī laist (arī skriet), ko nagi (arī kājas) nes Skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
bizot Skriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm).
dzimumnespēks Slimīgs stāvoklis, kad vīrietis nespēj veikt dzimumaktu vai veic to nepilnīgi.
lampāt Smagā, neveiklā gaitā iet, arī skriet.
pārsoļot Soļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko). Pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko), parasti raitā, staltā gaitā.
Spēka zars Spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
Spēka zars Spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
Spēka mitriķis Spēcīgs vīrietis.
burans Spēcīgs, auksts vējš, kas paceļ sev līdzi irdenu sniegu (dažreiz kopā ar smiltīm) un parasti pāriet sniega vētrā.
tēvainis Spēcīgs, liela auguma vīrietis.
blāzmot Spīdēt lēktā vai rietā (par debess spīdekļiem).
laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
Vīrs kā briedis Stalts un spēcīgs vīrietis.
Vīrs kā briedis (arī ozols) Stalts, spēcīgs vīrietis.
divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā).
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko).
nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko).
piebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pieskriet, arī piebraukt.
sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) saskriet (1), arī sabraukt (1).
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
aizdzīties Strauji aizskriet, aizbraukt u. tml.
šaut Strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.).
izlaisties Strauji izskriet, arī izbraukt.
Nokrist pie kājām, arī nokrist ceļos (arī uz ceļiem) Strauji pāriet balstā uz ceļgaliem (parasti kā priekšā).
Krist ceļos (arī uz ceļiem) Strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem (parasti kā priekšā).
Krist pie kājām Strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem pie (kāda) kājām.
steigt Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposma). Skriet (7).
steigties Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu). Skriet (7).
nogāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni noskriet, nosteigties lejā.
estētisms Subjektīvi ideālistisks uzskats par mākslu, kurš izriet no «tīrās mākslas» idejas.
vankšķis Suns, kas mēdz ilgstoši, arī apnicīgi riet.
vaukšķis Suns, parasti neliels, kas mēdz ilgstoši, arī apnicīgi riet.
saule Šī debess ķermeņa lēkts vai riets.
pāršļūkt Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
švīts Švītīgs vīrietis.
kūleniski Tā (iet, skriet u. tml.), ka klūp, krīt.
gods Tāds (parasti vīrietis), kas ir godīgs, apzinīgs. Arī godājams.
Īsts vīrs Tāds (vīrietis), kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām.
tiesīgs Tāds, kam ir no tradīcijām, morāles normām u. tml. izrietoša darbības, rīcības iespēja (noteiktās robežās).
pašorganizējošs Tāds, kam ir spēja pašam pāriet no viena (stabila) stāvokļa citā, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām (par kādu sistēmu).
lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu). Lāsmains. Tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
empīrisks Tāds, kas ir pamatots ar pieredzi, izriet no pieredzes.
līgumisks Tāds, kas ir saistīts ar līgumu. Tāds, kas pamatojas uz līgumu, izriet no tā.
mans Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, tāds, kas attiecas uz runātāju. Tāds, kas izriet no runātāja.
savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu. Tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
maldīgs Tāds, kas ir saistīts ar sagrozītu, arī nepareizu (kā) izpratni, tāds, kas izriet no šādas izpratnes.
tavs Tāds, kas ir saistīts ar uzrunāto personu, tāds, kas attiecas uz uzrunāto. Tāds, kas izriet no uzrunātā.
reāls Tāds, kas izriet no īstenības pareizas izpratnes un novērtēšanas. Lietišķs.
netiešs Tāds, kas izriet, ir izsecināms no kā cita.
tiešs Tāds, kas izriet, ir izsecināms no kā objektīvi pastāvoša, no objektīvās īstenības.
vaukšķīgs Tāds, kas mēdz ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
apriors Tāds, kas nav pamatots uz pieredzi, neizriet no pieredzes. Tāds, kas radies pirms pieredzes.
neorganisks Tāds, kas neizriet no (kā) sistēmas, tāds, kas neiekļaujas (kā) sistēmā.
patvaļīgs Tāds, kas neizriet no cilvēka gribas, pavēlēm (par dzīvnieku izturēšanos).
tīšs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību). Tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas. Patvaļīgs (1).
patvaļīgs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību). Tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas. Tīšs.
aposteriors Tāds, kas pamatots uz pieredzi, tāds, kas izriet no pieredzes.
pirmsrieta Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms rieta.
nejaušs Tāds, kas rodas, izriet no neparedzētas apstākļu sakritības, sagadīšanās.
tiesisks Tāds, ko nosaka tiesības (1). Tāds, kas atbilst tiesībām (1), izriet no tām.
spontāns Tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības. Arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības. Arī patvaļīgs (5).
secīgs Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā. Tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
nelietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir negodīga, nekrietna, arī zemiska. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļaunprātīgi ar nolūku kādam kaitēt.
pamācošs Tāds, kurā ir ietverta pamācība. Tāds, no kura izriet pamācība. Tāds, kurā izpaužas tieksme pamācīt (1).
saspīlēts Tāds, kurā ir saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
nelietīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, nekrietnība, arī zemiskums. Tāds, kurā izpaužas ļaunprātīgs nolūks kādam kaitēt.
rūdīts Tāds, kura nevēlamās īpašības ir noturīgas, nemainīgas, izriet no ilgstošas prakses.
ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nežēlīga, nekrietna, arī noziedzīga.
zemisks Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir nekrietna, netikumiska, arī ļauna.
ļauns Tāds, kura saturā izpaužas kas naidīgs, nežēlīgs, nekrietns.
zemisks Tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns.
ļauns Tas, kas ir saistīts ar ko naidīgu, nežēlīgu, nekrietnu, arī noziedzīgu.
zemisks Tas, kas ir saistīts ar ko nekrietnu, netikumisku, arī ļaunu.
ņenci Tauta - Ņencu autonomā apvidus, Jamalas Ņencu autonomā apvidus, Taimiras autonomā apvidus rietumu daļas pamatiedzīvotāji.
mansi Tauta, Hantu-Mansu autonomā apvidus rietumdaļas pamatiedzīvotāji.
inguši Tauta, kas dzīvo Čečeniešu-Ingušu Autonomajā Padomju Sociālistiskajā Republikā (galvenokārt tās rietumu rajonos).
sāmi Tauta, Lapzemes (Skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
plānošana Tautas saimniecības vadības forma, kas pamatojas uz zinātniski izstrādātiem plāniem, kuri izriet no objektīviem ekonomikas likumiem, zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
hotentoti Tautība Namibijā (Dienvidrietumāfrikā).
somugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, somi, igauņi, ungāri, udmurti).
ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi).
ģermāņi Tautu grupa Eiropas centrālajā, rietumu un ziemeļrietumu daļā (piemēram, vācieši, angļi, zviedri, dāņi, norvēģi, holandieši).
Kušanas temperatūra Temperatūra, kādā viela no cieta agregātstāvokļa pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
rietumi Teritorija, kas atrodas saules rieta pusē, virzienā.
rietumdaļa Teritorijas daļa, kas atrodas rietumu virzienā. Rietumu daļa.
kausēt Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
cirkulēt Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
daiļš Tikumīgs, čakls. Patīkams, piemīlīgs un krietns.
dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Itālijā (lieto vārda priekšā).
Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
kungs Uzrunas forma (runājot ar vīrieti). Cieņas izteikšanas forma.
koncepcija Uzskatu sistēma, kurā tie ir savstarpēji saistīti un izriet cits no cita.
uzļipot Uzskriet (parasti par zaķi). Uzļinkāt.
uzļinkāt Uzskriet (parasti par zaķi). Uzļipot.
lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu). Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
pakrēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
rietumvalstis Valstis, kas atrodas rietumos (parasti Rietumeiropā).
Vārda (arī vārdu savienojuma) pārnestā nozīme Vārdam (arī vārdu savienojumam) izveidojusies cita nozīme, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
dēls Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam vīrietim.
vecis Vecs vīrietis.
vecītis Vecs vīrietis.
večukiņš Vecs vīrietis.
večuks Vecs vīrietis.
noripot Veikli noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.).
teciņus Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet). Teciņiem.
teciņiem Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet). Teciņus.
Darāmā kārta Verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
uzriet Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm riet (parasti par suni).
prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
aplidot Viegli, it kā lidojot, apdējot, apskriet (apkārt).
lībieši Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule. Teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
riksis Vienmērīgi, vidēji ātri (skriet). Tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
ieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> ieskriet.
izskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> izskriet (1).
noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (1).
noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (2).
noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (4).
noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet (6).
pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (1).
pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (2).
pieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pieskriet (1).
skrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> skriet (1).
skrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> skriet (2).
skrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> skriet (3).
skrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> skriet (4).
skrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> skriet (5).
skrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> skriet (6).
skrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> skriet (7).
uzrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzriet.
uzskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzskriet (1).
pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piemēram, pāri ielai, dabiskam šķērslim).
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur).
dēls Vīrietis - tautas, kolektīva u. tml. loceklis.
iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju mantinieci vai īpašnieci un parasti kļūst par saimniekotāju šais mājās.
krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
vīrelis Vīrietis (parasti neliela auguma).
tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku. Tēvocis (2).
līgavainis Vīrietis savu kāzu dienā.
pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūmas (2).
jaunlaulātie Vīrietis un sieviete, kas tikko vai nesen ir salaulājušies.
krustbērns Vīrietis vai sieviete (parasti jaunietis vai jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas ievada viņu savā arodā, profesijā.
partneris Vīrietis vai sieviete, ar kuru ir laulības attiecības, arī intīma tuvība.
partija Vīrietis vai sieviete, ar kuru izdevīgi apprecēties.
jaunietis Vīrietis vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
mīļākais Vīrietis, ar kuru sievietei kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
kundziņš Vīrietis, arī zēns (parasti ar kādu nevēlamu īpašību).
tēvs Vīrietis, kam ir bērns vai bērni.
tētis Vīrietis, kam ir bērns vai bērni. Tēvs (1).
līgavainis Vīrietis, kam ir līgava un kas gatavojas stāties laulībā.
ūsains Vīrietis, kam ir ūsas.
kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
einuhs Vīrietis, kam izoperēti dzimumdziedzeri vai traucēta to darbība.
kazaks Vīrietis, kas dzimis kādā no šādiem bijušajiem apgabaliem.
civilvīrs Vīrietis, kas dzīvo civillaulībā (2).
krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu (parasti jaunieti) savā arodā, profesijā.
krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
Brunču (arī meitu) mednieks Vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
Meitu (arī brunču) mednieks Vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
Sieviešu (arī brunču, meitu) mednieks Vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
Brunču mednieks Vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
džentlmenis Vīrietis, kas ļoti korekti izpilda un ievēro labas uzvedības un sadzīves normas.
vīrs Vīrietis, kas nodarbojas ar ko.
suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
krusttēvs Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūma (2).
kūms Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt. Kūma (2).
audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
Modes āksts Vīrietis, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
namatēvs Vīrietis, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Mājastēvs.
mājastēvs Vīrietis, kas uzņem viesus (parasti savā mājā). Namatēvs.
Vīrieša roka Vīrietis, kas vada, rīko, arī praktiski darbojas. Arī vīrietis.
Vīra (arī vīrieša) galva Vīrietis, kas vada, rīko. Arī vīrietis.
Vīrieša (arī vīra) galva Vīrietis, kas vada, rīko. Arī vīrietis.
Vīra (arī vīrieša) galva Vīrietis, kas vada, rīko. Arī vīrietis.
precinieks Vīrietis, kas vēlas precēties.
rikša Vīrietis, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs).
tips Vīrietis, kura izskats, izturēšanās izraisa aizdomas, negatīvu attieksmi.
ūdensvīrs Vīrietis, kura nodarbošanās ir saistīta ar jūrniecību, ūdenstilpēm.
saimnieks Vīrietis, kura rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa.
vecpuisis Vīrietis, kura vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
Siržu lauzējs Vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
Siržu lauzējs Vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
Siržu zaglis (biežāk lauzējs) Vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
favorīts Vīrietis, kuru aizstāv, atbalsta ietekmīga, augsta persona.
ciltstēvs Vīrietis, no kura cēlusies kāda radinieku kopa, cilts.
vedējtēvs Vīrietis, parasti precējies, kas kopā ar vedējmāti vada kāzu ceremoniju.
zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
kūma Vīrietis, sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
kungs Vīrietis.
Vīrieša (arī vīra) cilvēks Vīrietis.
Vīra (arī vīrieša) cilvēks Vīrietis.
Vīrieša cilvēks Vīrietis.
puisietis Vīrietis.
tēviņš Vīrietis.
vecis Vīrietis.
vecītis Vīrietis.
vīrišķis Vīrietis.
vīrs Vīrietis. Cilvēks (runājot par vīrieti).
vīrietīgs Vīrietisks.
dienvidrietumi Virziens starp dienvidiem un rietumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
ziemeļrietumi Virziens starp ziemeļiem un rietumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
Galvenais rumbs Virziens uz ziemeļiem, dienvidiem, austrumiem vai rietumiem.
riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem). Apgaismojums laikā, kad saule riet.
grimt Virzīties (aiz kā, kur), parasti rietot, rietēt (parasti par sauli).
slīdēt Virzīties (piemēram, iet, skriet, līst), parasti vienmērīgā gaitā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē.
daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Tikums, krietnums.
krietnums Vispārināta īpašība --> krietns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nekrietnība Vispārināta īpašība --> nekrietns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nekrietnums Vispārināta īpašība --> nekrietns, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nekrietnība (1).
vīrietība Vispārināta īpašība --> vīrietisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
debespuse Ziemeļi, dienvidi, austrumi vai rietumi.
ziemeļvakari Ziemeļrietumi.
sāmenis Ziemeļrietumu vējš.
ziemeļrietenis Ziemeļrietumu vējš.

riet citās vārdnīcās:

Tēzaurs

riet

MLVV

riet

MEV

riêt