krēsla
krēsla -as, s.
1.Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
PiemēriVakara krēsla.
- Vakara krēsla.
- Iestājas krēsla.
- Metās krēsla.
- Nu jau mežā bieza krēsla, tēvs skubina Dūkani, lai neuzkrīt ceļā pilnīga tumsa.
- Krēsla sabiezēja, bet ugunis uz ielas vēl nedega.
- Austošā rīta pelēcīgajā krēslā jau iezīmējās atsevišķu priekšmetu apveidi..
Stabili vārdu savienojumiKrēslas dzīvnieks. Krēslas stāvoklis.
- Krēslas dzīvnieks zool. — Dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
- Krēslas stāvoklis med. — Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
1.1.Laiks, kad ir šāda gaisma.
PiemēriDoties ar krēslu mājās.
- Doties ar krēslu mājās.
- Pa sestdienām laikus Klāvs ar Ukaču meta darbiem mieru. Arī Jancis pārradās ar krēslu.
- Jau krēslā atgriežas tēvs, noguris un sarūgtināts par nenoķeramo foreli.
2.Vāja, patumša gaisma.
PiemēriIstabai tikai divi mazi četrrūšu lodziņi - te vienmēr krēsla, tā ka bērni vieni baidās nākt.
- Istabai tikai divi mazi četrrūšu lodziņi - te vienmēr krēsla, tā ka bērni vieni baidās nākt.
- Beidzot viņi ir pagalmā. No gaiteņa krēslas nākušiem, apžilbst acis.
- Ar tumsu parādījās mēness un noklāja pār purvu blāvu krēslu.
- pārn. Desmitiem virspusēju, viduvēju darbu aizslīd mums garām aizmirstības pelēkajā krēslā, bet tad mūsu rokās nonāk grāmata, kas visu apkārt izgaismo daudz spilgtāk..
Avoti: 4. sējums