krēslainība
krēslainība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → krēslains1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī krēsla1.
PiemēriSalas kalni meta milzīgu, garu ēnu jūrā, kas sāka jau saplūst ar vakara krēslainību.
- Salas kalni meta milzīgu, garu ēnu jūrā, kas sāka jau saplūst ar vakara krēslainību.
- ..izbeidzās apnicīgā polārnakts krēslainība, un dienas vidū pie apvāršņa parādījās sārta saules ripa..
2.Vispārināta īpašība → krēslains2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī krēsla2.
PiemēriDega mazā spuldze, istaba grima krēslainībā, glāzēs dzeltens lāsmoja vīns.
- Dega mazā spuldze, istaba grima krēslainībā, glāzēs dzeltens lāsmoja vīns.
- Istabas krēslainībā zaļgani lāsmoja smalka Austrumu vāze - Japānas sieviešu dāvana māksliniecei.
Avoti: 4. sējums