Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krēslains
krēslains -ais; s. -a, -ā
krēslaini apst.
1.Tāds, kad ir krēsla1.
PiemēriKrēslainās augusta novakarēs rūgti smaržoja brūngani apīņu ķekari..
1.1.Tāds, kad ir krēsla2 — par dienu vai nakti.
PiemēriBelamī drūmi klusē. Skatās pats uz savām rokām, kas šajā krēslainajā dienā ir tikpat brūnas un smagas kā māls, kuru viņš dedzina.
2.Vāji apgaismots (par vietu, telpu).
PiemēriKrēslains pagalms.
2.1.Apmācies, satumsis (par debesīm).
PiemēriLietus pieņēmās spēkā. Krēslainās debesis smagi gūlās pār mežaino, diezgan vienmuļo apkārtni, ko tikai vietvietām izraibināja kāda mēļi sārta granīta klints vai spilgti nokrāsotu māju puduris.
3.Vājš, patumšs (par gaismu, apgaismojumu).
PiemēriPriekšnamā.. bija krēslaina zilgana gaisma.
3.1.Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar vāju, patumšu gaismu, apgaismojumu.
PiemēriMākoņi pēkšņi pavērās, kļuva krēslains, un visu piepildīja lielas, lēnas pārslas.
Avoti: 4. sējums