klankšķēt
klankšķēt parasti 3. pers., klankšķ, pag. klankšķēja
klankšēt parasti 3. pers., klankš, pag. klankšēja; intrans.; retāk
1.Klunkšķēt.
PiemēriŪdens mucā klankšķ.
- Ūdens mucā klankšķ.
- Dzeramais klankšķ pudelē.
- ..sapuvušas siļķes, runkuļu putra - klankš vien pa vēderu.
- Muca, nepilna būdama, klankš.
2.apv. Ilgāku laiku riet.
PiemēriIr vilkam esot nepatīkami, kad suns tā apkārt klankšķot.
- Ir vilkam esot nepatīkami, kad suns tā apkārt klankšķot.
Avoti: 4. sējums