klanīt
klanīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu).
PiemēriZemgalis arī raudzījās uz melno filmu, bet, neko nesaprazdams, tikai piekrītoši klanīja galvu.
1.1.pārn. Locīt, šūpot (piemēram, augus, to daļas) — par vēju.
Piemēri..starp saveltajiem baļķiem vējš klana treknas gušņas [usnes].
Avoti: 4. sējums