klandīties
klandīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām). Arī klandēt.
PiemēriVilciens klandās nebeidzamos sliežu ceļos.
- Vilciens klandās nebeidzamos sliežu ceļos.
- Dzelzs rumaks [vilciens] sprauslā, zviedz; dzelzs rati klaudzot klandās..
- Kā laiva rati klandās pa ziedu plūdumu.
Avoti: 4. sējums