Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klanīgs
klanīgs -ais; s. -a, -ā.
klanīgi apst.; pareti
1.Tāds, kas iztop, izdabā (kādam, parasti savtīgā nolūkā).
PiemēriAr saldu mēli, padevībā klanīgs, Tu pūlies savā labā.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Avoti: 4. sējums