Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klandi
klandi -u, vsk. klands, -a, v.; pareti
Ritmisku klabienu, klaudzienu kopums, ko parasti rada sliežu transportlīdzekļi, to daļas. Šo transportlīdzekļu kratīšanās, zvalstīšanās (parasti ritmiska).
PiemēriRiteņu klandi pamazām saplūda neskaidrā šalkoņā, bet Alvīne vēl arvien klausījās tajā.
Avoti: 4. sējums