klunkšķēt
klunkšķēt parasti 3. pers., klunkšķ, pag. klunkšķēja
klunkšēt parasti 3. pers., klunkš, pag. klunkšēja; intrans.; retāk
1.Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKaut kāds šķidrums klunkšķēja traukos.
- Kaut kāds šķidrums klunkšķēja traukos.
- Oļģerts pacēla tetrapaku. Pašā stūrītī vēl klunkšķēja maza drusciņa droši vien ieskābuša piena.
1.1.Par traukiem, kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
PiemēriKatram gadījumam man portfelī arī šoreiz priecīgi klunkšķēja melnā balzama krūka.
- Katram gadījumam man portfelī arī šoreiz priecīgi klunkšķēja melnā balzama krūka.
Avoti: 4. sējums