klunkšķēt
klunkšķēt parasti 3. pers., klunkšķ, pag. klunkšķēja
klunkšēt parasti 3. pers., klunkš, pag. klunkšēja; intrans.; retāk
1.Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKaut kāds šķidrums klunkšķēja traukos.
1.1.Par traukiem, kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
PiemēriKatram gadījumam man portfelī arī šoreiz priecīgi klunkšķēja melnā balzama krūka.
Avoti: 4. sējums