nekrietns
nekrietns -ais; s. -a, -ā
nekrietni apst.
1.Negodīgs, arī zemisks (par cilvēku).
Piemēri..tur [kapitālistu fabrikas] bij meistari! Šī nāvīgi ienīstā suga, kunga suņi un sulaiņi, viens pats no tiem tik nekrietns kā trīs citreizējie barona vagari kopā.
- ..tur [kapitālistu fabrikas] bij meistari! Šī nāvīgi ienīstā suga, kunga suņi un sulaiņi, viens pats no tiem tik nekrietns kā trīs citreizējie barona vagari kopā.
- ..visi zina, ka viņa ir melojusi, bijusi nekrietna, uzveldama savu vainu mazajam brālītim, kas vēl nemācēja sevi aizstāvēt.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNekrietns nolūks.
- Nekrietns nolūks.
- Nekrietna izturēšanās.
- Agnesi pārņēma kauns.. par savu studēšanu... gaidīt no tēva lekciju naudu vēl otram semestrim būtu vienkārši nekrietni.
- «Cik tu nekrietni rīkojies... Kāpēc tu tā darīji? Iet pie meistara un apsūdzēt savu draudzeni... Kauns!»
1.2.Tāds, kura saturs ir rupjš, piedauzīgs.
PiemēriTe viņi klaigā nekrietnus vārdus, piesūkušies aiziet, bet viņu dzīru nepatīkamās paliekas jānovāc māju ļaudīm.
- Te viņi klaigā nekrietnus vārdus, piesūkušies aiziet, bet viņu dzīru nepatīkamās paliekas jānovāc māju ļaudīm.
1.3.pārn. Ļoti nevēlams. Arī pretīgs, nepatīkams.
Piemēri..rudzi bij puslīdz labi, arī nekrietno nezāļu te mazāk.
- ..rudzi bij puslīdz labi, arī nekrietno nezāļu te mazāk.
- Piens pāriet pāri. Gan pavisam nedaudz, bet sadedzis tas nekrietni smako..
Avoti: 5. sējums