nekonsekvents
nekonsekvents -ais; s. -a, -ā
nekonsekventi apst.
1.Nenoteikts, nemērķtiecīgs, arī svārstīgs (piemēram, spriedumos, rīcībā).
PiemēriNekonsekvents darbinieks.
- Nekonsekvents darbinieks.
- Nekonsekvents pedagogs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNekonsekventi uzskati.
- Nekonsekventi uzskati.
- Nekonsekventa rīcība.
- Viņa [romāna tēla] rakstura zīmējums ir tik nekonsekvents, neloģisks, ka lasītājs zaudē spēju orientēties tēla iekšējā dzīvē.
- Pirmajās iespiestajās grāmatās latviešu valoda ir stipri kropļota un rakstība ir ne vien sarežģīta, bet arī nekonsekventa.
Avoti: 5. sējums