Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nekrietnība
nekrietnība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nekrietns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNesamierināties ar cilvēku nekrietnību.
  • Nesamierināties ar cilvēku nekrietnību.
2.Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
PiemēriZemiskums sagandē tā cilvēka dvēseli, kas dara nekrietnības. Ļaundaris ir kroplis, nožēlojams cilvēks!
  • Zemiskums sagandē tā cilvēka dvēseli, kas dara nekrietnības. Ļaundaris ir kroplis, nožēlojams cilvēks!
  • «Jūs izskatāties tā, it kā gatavotos pastrādāt kādu nekrietnību. Droši vien izstāstīsiet Ainim, ka esmu bijusi šeit.»
Avoti: 5. sējums