nekonsekvence
nekonsekvence -es, dsk. ģen. -ču, s.
Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā). Konsekvences trūkums.
Piemēri..inscenējumā trūkst.. vienotas režisora koncepcijas. Nekonsekvence vērojama arī aktieru ansambļa darbā.
Avoti: 5. sējums