nekonsekvence
nekonsekvence -es, dsk. ģen. -ču, s.
Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā). Konsekvences trūkums.
Piemēri..inscenējumā trūkst.. vienotas režisora koncepcijas. Nekonsekvence vērojama arī aktieru ansambļa darbā.
- ..inscenējumā trūkst.. vienotas režisora koncepcijas. Nekonsekvence vērojama arī aktieru ansambļa darbā.
- ..mājasmāte, aizvadījusi pēdējo, gaužām «vāju» kļuvušo viesi, priecīgi rezumēja: «Liekas, viss izdevās labi, neviens nepalika skaidrā...», kaut arī šī pati visai cienījamā sieviete.. žūpas neieredz. Vai nav tiesa - kāda dīvaina nekonsekvence, kad runa ir par pašas mājās rīkotajām viesībām!
Avoti: 5. sējums