Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nekrietns
nekrietns -ais; s. -a, -ā
nekrietni apst.
1.Negodīgs, arī zemisks (par cilvēku).
Piemēri..tur [kapitālistu fabrikas] bij meistari! Šī nāvīgi ienīstā suga, kunga suņi un sulaiņi, viens pats no tiem tik nekrietns kā trīs citreizējie barona vagari kopā.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNekrietns nolūks.
1.2.Tāds, kura saturs ir rupjš, piedauzīgs.
PiemēriTe viņi klaigā nekrietnus vārdus, piesūkušies aiziet, bet viņu dzīru nepatīkamās paliekas jānovāc māju ļaudīm.
1.3.pārn. Ļoti nevēlams. Arī pretīgs, nepatīkams.
Piemēri..rudzi bij puslīdz labi, arī nekrietno nezāļu te mazāk.
Avoti: 5. sējums