Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ciltstēvs
ciltstēvs -a, v.
1.Vīrietis, no kura cēlusies kāda radinieku kopa, cilts.
Piemēri«..vēsturē par jaunās, spēcīgās ģints nodibinātāju un ciltstēvu skaitīšos es!» [Saka barons Bunduls.]
  • «..vēsturē par jaunās, spēcīgās ģints nodibinātāju un ciltstēvu skaitīšos es!» [Saka barons Bunduls.]
  • Monumentāls [Raiņa traģēdijas «Jāzeps un viņa brāļi» izrādē] savā veidojumā patriarhālais ciltstēvs Jēkabs..
  • pārn. Ne vien ukraiņu dzejas, bet arī prozas ciltstēvs ir nemirstīgais kobzars Tarass Ševčenko.
2.Dzīvnieku tēviņš, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
PiemēriŠķirnes govju ciltstēvs.
  • Šķirnes govju ciltstēvs.
  • Prāvā siltumnīcā aug mūsu kartupeļu ciltstēvi - savvaļas kartupeļi..
Avoti: 2. sējums