Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šļakatot
šļakatot -oju, -o, -o, pag. -oju; reti
1.trans. Šļakstīt.
Piemēri..Purva Kapeika pirmo reizi mūžā uzvilcis kājās zābakus!.. Un iet kā karavīrs, sparīgi šļakatodams purvmalas dūksnaino taku.
2.intrans. Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.). Šļakāt (2).
PiemēriPa šodien iemīto sliedi pulks naskā solī šļakatoja atpakaļ, pretī naidniekam.
Avoti: 7-2. sējums