Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
burans
burans -a, v.
Spēcīgs, auksts vējš, kas paceļ sev līdzi irdenu sniegu (dažreiz kopā ar smiltīm) un parasti pāriet sniega vētrā.
PiemēriSniegputeņu - buranu - laikā jāiet gar virvi no bāzes uz urbuma vietu, lai nenomaldītos. Burani gandrīz vienmēr tikpat ātri pāriet kā uznākuši.
Avoti: 2. sējums