nekrietnība
nekrietnība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nekrietns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNesamierināties ar cilvēku nekrietnību.
2.Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
PiemēriZemiskums sagandē tā cilvēka dvēseli, kas dara nekrietnības. Ļaundaris ir kroplis, nožēlojams cilvēks!
Avoti: 5. sējums