diegt2
diegt diedzu, diedz, diedz, pag. diedzu; intrans.; sar.
Ātri, veikli skriet.
Piemēri..Pēcis sagrāba draugu aiz elkoņa. «..diedz uz kāpostu lauku. Tur ravētāji. Skrej! Sauc, lai nāk šurp.»
- ..Pēcis sagrāba draugu aiz elkoņa. «..diedz uz kāpostu lauku. Tur ravētāji. Skrej! Sauc, lai nāk šurp.»
- ..biezoknī kāds ierūcās... Ar to pašu puikām arī pietika. Abi reizē pagriezās un diedza pāri klajumiņam.
- ..no tās [gubiņas] izšāvās zaķis un garām visam mednieku pulkam diedza projām.
Avoti: 2. sējums