Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
diegt1
diegt diedzu, diedz, diedz, pag. diedzu; trans.
Šūt lieliem dūrieniem. Šūt ātri vai pavirši.
PiemēriMizas māte tā gausi, gausi, kā pa miegam, vilka pavedienu, diegdama puikas biksēm virsū biezu vadmalas ielāpu..
Avoti: 2. sējums