netiešs
netiešs -ais; s. -a, -ā
netieši apst.
1.Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams ar kā cita starpniecību. Tāds, kura attieksmēs, saiknēs pastāv kāda priekšmeta vai parādības starpniecība.
PiemēriNetiešā saules gaismā - caur koku lapām, caur vieglu mākoņu plīvuru - ultravioleto staru iedarbība nav mazāka.
Stabili vārdu savienojumiNetiešais (arī atkarīgais) locījums.
1.1.Tāds, kas izriet, ir izsecināms no kā cita.
PiemēriNetiešs pierādījums.
Avoti: 5. sējums