uzcelt
uzcelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu; trans.
1.Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzcelt bļodu uz plaukta.
2.Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriTas bija jaunais puisis, kas smiedamies nolika uz klāja tukšu siļķu mucu. Pēc tam viņš uzcēla no viļņiem vēl otru - jaunu, ar labu stīpojumu..
2.1.Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas). Pacelt (1).
Piemēri..kastaņkoks.. ik rudeņus kaisa zemē brūnus auglīšus. Es noliecos un uzceļu vienu.
2.2.Ceļot novietot stāvus.
PiemēriKā atsperes sviesti, puikas pieklupa pie kārts un elsdami slēja to augšā. Kopīgiem spēkiem jāņuguns beidzot bija uzcelta.
2.3.Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
PiemēriUzcelt rokas uz augšu.
2.4.Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
PiemēriSāka krist vieglas sniega pārslas. Krams uzcēla mēteļa apkakli un ierāva galvu tajā..
3.Uzmodināt (no miega).
Piemēri«Būtu vēl gulējuši,» viņa teica. - «Laikam Jānītis jūs uzcēla vai es, vecene, ar savu dziedāšanu.»
3.1.Panākt, ka (kāds) pieceļas no sēdus vai guļus stāvokļa, parasti, lai ko veiktu, kur dotos.
PiemēriKad pēc vakariņām visi gāja gulēt, Mārtiņš nebij uzceļams no galda. Viņš reizi kā svētku vakarā gribēja iedzert pamatīgi.
3.2.Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
PiemēriMedību pirmajās dienās sevišķi grūti uzcelt no niedru biezokņa vecos pīļu tēviņus un jaunos putnus.
4.Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
PiemēriUzcelt skolu.
5.Noorganizēt, izveidot (ko sabiedrībā).
PiemēriDaudz runāts par to, kādu Latviju mēs gribam uzcelt..
6.novec. Iecelt (amatā), uzdot veikt kādu pienākumu.
Piemēri«Tā!... Saki tak, kas tevi uzcēlis par Silabrieža aizstāvi, ko?»
Stabili vārdu savienojumiUz pjedestāla uzcelt (arī pacelt, nostādīt u. tml.).
Avoti: 8. sējums