Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rietenis
rietenis -ņa, v.; poēt.
Rietumu vējš.
PiemēriRietenis šūpo arvien spēcīgāk. Traleris nostājies pret vēju.
  • Rietenis šūpo arvien spēcīgāk. Traleris nostājies pret vēju.
  • Mitrs rietenis dzenāja pār ceļu pelēkbrūnas lapas.
  • Rietenis atnesa siltumu, un pirmais sniegs, cik ātri uzsniga, tikpat strauji nokusa..
Avoti: 6-2. sējums